Piedalījās trešajā sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) Eiropas seminārā Ungārijā
Biedrības "Alūksnes lauku partnerība" LEADER Administratīvā vadītāja Santa Harjo-Ozoliņa piedalījās Eiropas Komisijas organizētajā seminārā "Capitalising on CLLD experiences - Building resilient local communities", kas notika Ungārijā, Gyor no 2017.gada 8.-10.novembrim.
CLLD, jeb Community Led Local Development, kuru Latvijā saucam par SVVA, jeb Sabiedrības Virzītu Vietējo Attīstību, ir jaunā pieeja, kas veidota balstoties uz LEADER pieeju un paredz vairāku fondu izmantošanu vietējā līmenī vienas vietējās attīstības Stratēģijas ietvaros. Latvijā šī pieeja tiek izmantota 6, tā saucamo, zivju vietējo rīcības grupu teritorijās, kuras īsteno Stratēģijas kombinējot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējumus. Pārējā teritorijā tiek īstenota ierastā LEADER pieeja ar ELFLA finansējumu.
Šis seminārs bija veltīts kapitalizācijai un pieredzes apmaiņai, īstenojot SVVA pieeju lauku, pilsētu un piejūras teritorijā. Dalībnieki diskutēja arī par to, kā labāk izmantot Eiropas programmas un fondus, lai atbalstītu vietējās kapacitātes veidošanu un no apakšas - uz augšu veiktās vietējās iniciatīvas. Seminārs pulcēja vairāk kā 150 SVVA dalībniekus no vietējā, reģionālā, nacionālā un ES līmeņa un piedāvāja iespēju mācīties vienam no otra, aktīvu iesaistīšanos diskusijās un pieredzes apmaiņu starp dalībniekiem.
Galvenās atziņas:
- Kopējā aina ES līmenī ir ļoti raiba, mēs joprojām esam ceļā uz SVVA. Tas pa īstam notiks, tad, kad jau ES līmenī notiks fondu apvienošana;
Informācija no eksperta Loris Servillo prezentācijas
- Latvijā VRG bija gatavas multifondu pieejai, tomēr nacionālā līmenī šāda gatavība nebija;
- SVVA pieejas neesība visā Latvijas teritorijā, liedza iespēju arī lielāka finansējuma ienākšanai vietējā līmenī visā valsts teritorijā;
- SVVA izvērtējumā, kas tika atspoguļots seminārā, Latvijas situācija netika atspoguļota, jo tika sniegts izvērtējums par SVVA pieeju, kas tiek īstenota izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda finansējumu;
- Patieso LEADER projektu ieguldījumu, kas nav tikai kvantitatīvs, var izvērtēt pēc vairākiem gadiem, līdz ar to, to nav iespējams izdarīt uzreiz noslēdzoties plānošanas periodam;
- Mēs nevaram tik strikti nodalīt SVVA. Vietējā līmenī ir nepieciešams atbalstīt kopienas idejas pēc būtības, nevis pēc piederības kādam fondam un atbilstības tā nosacījumiem;
- Ir atšķirība starp "veco" Eiropas Savienības dalībvalstu SVVA īstenošanu un "post savienības" dalībvalstu SVVA īstenošanu. Tā saucamajās "vecajās" valstīs ir jūtama liela uzticēšanās vietējam līmenim un lielāka uzdrīkstēšanās savu vajadzību noteikšanā. Stratēģijas tiek īstenotas saistīti starp periodiem, piemēram, iepriekšējā periodā kopiena mācījās un guva pieredzi, savukārt šajā periodā tiek īstenotas konkrētas aktivitātes;
- Vietējās attīstības Stratēģija nav iepirkumu saraksts.
Semināra noslēgumā bija iespēja piedalīties pieredzes braucienā uz Pannonhalma teritoriju, kur dalībnieki apmeklēja vienu no vecākajiem Ungārijas klosteriem, kas joprojām darbojas. Klosterī savulaik veikta tā attīstības plānošana un sadarbībā ar speciālistiem nolemts, izmantot klostera rīcībā esošās īpašās receptūras un izveidot dārzu, kurā tiek audzēti nepieciešamie augi. Ļoti nozīmīgs augs ir lavanda. Dārza teritorijā ir izveidota ražotne, kurā tiek iegūtas augu esences un daļa tiek pārstrādāta dažādos izstrādājumos.
Dārzs ir publiski pieejams ikvienam teritorijas viesim. Klosteris ir atvērts tūristiem un pagājušā gadā to apmeklēja aptuveni 150 000 viesu. Klosteris lepojas ar seno baziliku (celta 13.gs.), bibliotēku (kas glabā 360 000 sējumus, kas pamatā ir latīņu valodā un daļa ir Ungārijas valsts senākās rakstītās piemiņas lietas) un citām vēstures liecībām.
Pēc redzētā, galvenā atziņa ir tāda, ka mums daudz aktīvāk ir jādomā par pašpietiekamību. Mums mantojumā ir liela saimniecība, kas prasa uzturēšanu un attīstīšanu. Ir jāstrādā ar speciālistiem, meklējot risinājumus, jādomā plašāk un ilgtermiņā. Jāmeklē iespējas saimnieciskām aktivitātēm, kas palīdz gūt ienākumus, kurus ieguldīt uzturēšanā. Ir jāizmanto savas iespējas un jādomā ārpus fondiem, jo tie nākotnē var arī nebūt.
Par šajā seminārā gūto pieredzi ir publicēts arī raksts reģionālā laikrakstā "Malienas Ziņas" 2017.gada 24.novembra numurā 9.lapusē. Par samaksu to ir iespējams izlasīt www.malienaszinas.lv.