STARPTERITORIĀLAIS SADARBĪBAS PROJEKTS BĀNĪŠA ZEMES ATTĪSTĪBAI "33 KM"
No 12.oktobra Alūksnes lauku partnerība strādā ATTĀLINĀTI
5. Latvijas lauku kopienu parlamentā vienojas par lauku attīstības prioritātēm nākamajiem diviem gadiem
2021.gada 16. – 18.jūnijā Stāmerienā, Gulbenes novadā klātienē un virtuāli pulcējās Kopienu parlamenta dalībnieki - vairāki simti lauku kopienu pārstāvji un reģionu attīstībā iesaistītie. Parlamenta darba grupu un pieredzes apmaiņas sesijās un diskusijās tika izvirzīti priekšlikumi lauku attīstībai turpmākajiem diviem gadiem ar mērķi turpināt veidot laukus kā stipru, dzīvu, viedu un zaļu telpu Latvijas kartē.
Izstrādātajā rezolūcijā izvirzītas turpmākās rīcības ekonomikas dažādošanai, dzīvošanai pievilcīgas vides veidošanai, digitālo kompetenču un infrastruktūras attīstībai, kvalitatīvai iedzīvotāju iesaistei lēmumu pieņemšanā pašvaldībās un ilgtspējīgai pieejai pārtikas apritei un enerģijas ražošanai.
Lai lauki būtu stipri, Kopienu parlamenta dalībnieki izceļ saliedētu vietējo kopienu nozīmību, kā arī nevalstiskā sektora spēju rast inovatīvus risinājumus arvien jauniem izaicinājumiem, piemēram, Covid-19 pandēmijas radītajai ietekmei. Turpinot stiprināt demokrātiskās vērtības, turpmāk jāpievērš uzmanība iedzīvotāju tiesībām iesaistīties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot dažādām iedzīvotāju iespējām pielāgotus instrumentus un sekmējot līdzdalības kompetenču celšanu. Lai mazinātu reģionu sociālekonomisko nevienlīdzību, finanšu ieguldījumi ir jāveido apzinoties katras vietas unikalitāti un līdzekļus mērķtiecīgi virzot uz konkrēto vietu vajadzību risināšanu.
Dzīvas lauku telpas priekšnosacījums ir kvalitatīvu dzīvesvietu pieejamība un ekonomikas dažādošana, spēcinot uzņēmējdarbības formas ārpus primārā sektora. Jārada vide, kurā iedzīvotāji, tai skaitā jaunieši, var realizēt savu potenciālu un piepildīt sociālekonomiskas vajadzības.
Viedos laukus īsteno, izstrādājot kopienu attīstības plānu ciema līmenī, balstoties uz vietējās kopienas vērtībām, zināšanām, vajadzībām un pieredzi. Turpmāk vietēja līmeņa plāniem ir jākļūst par neatņemamu daļu pašvaldību attīstības programmu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā. Tāpat būtiska ir platjoslas infrastruktūras pieejamība un kvalitāte, iedzīvotāju digitālā pratība un publisko pakalpojumu pieejamība.
Līdziesaistoties globālo klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risināšanā, Latvijas lauki var kļūt par būtisku zaļo pārmaiņu un inovāciju nesējiem. Tālab jāstrādā pie ilgtspējīgu un stratēģisku pārtikas sistēmu spēcināšanas, veicinot patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem vietējās izcelsmes produktiem. Vienlīdz svarīgi ir apzināt, popularizēt un sekmēt individuālas un kopienu radītās atjaunojamās enerģijas prakses.
Kopienu parlamenta ietvaros tika gūts apliecinājums, ka enerģisku vietējo kopienu, viedo ciemu, jaunienācēju, uzņēmēju, pašvaldību un lauku entuziastu īstenotās vietējās iniciatīvas, rodot jaunas pieejas un risinājumus lauku vides sakārtošanai un sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai, ir spēcīgs pamats Latvijas lauku dzīvotspējai. Kopienu parlamenta rezolūcija turpmākos divus gadus ne tikai kalpos par ceļa rādītāju lauku attīstībā iesaistītajiem, bet arī tiks iekļauta Konferences par Eiropas nākotni diskusiju rezultātos.